October 23, 2021

KRIPTOMAKS

šŸš€The Bitcoin Foundation Latvia blogs par tehnoloÄ£ijām latvieÅ”u un angļu valodā šŸ“ˆ Finansu pasaules ziņasšŸ”‘ KriptovalÅ«tu ziņas šŸ‡ŗšŸ‡øšŸ‡©šŸ‡ŖšŸ‡·šŸ‡ŗPodkāsti trÄ«s valodāsšŸ’‹ÄŒetri svarÄ«gākie Bloomberg ziņu kanālišŸŽ™ļøIkmēneÅ”a Videožurnāls ar sekojoŔām tēmāmšŸ’ā€ā™€ļøšŸ™ļøEkonomikašŸ—æ MākslÄ«gais intelektsšŸ“” Kosmosa tehnoloÄ£ijasšŸ¤– Robotika un kibernētikašŸ‘©ā€šŸ”¬šŸ‘Øā€šŸ”¬ BiotehnoloÄ£ijas šŸ›°ļøVisuma izpēte šŸ›øMarsa kolonizācija šŸ“ ArhitektÅ«ra šŸŽ Apple šŸŒ Domēni šŸŽ® Spēles

Kas ir Bitkoins?

Bitcoin ir pÄ«ringa maksāŔanas sistēma un finansu tehnoloÄ£ija, kas lauž iesÄ«kstējoÅ”os priekÅ”status par naudu un tās lomu sabiedrÄ«bā. Bitkoina entuazisti no visas pasaules tic, ka Ŕī pÄ«ringa finansu sistēma kļūs par pasaulē atzÄ«tu ciparu tehnoloÄ£ijas ēras naudu. Bitkoinu neuztur kāda valsts vai centrālā banka, bet decentralizēts lietotāju tÄ«kls. Bitkoins, tā radÄ«tais kods, tā lietotāju vidÅ« tiek uzskatÄ«ts par svarÄ«gāko izgudrojumu cilvēces vēsturē, to salÄ«dzinot ar Interneta izgudroÅ”anu.

Kas ir nauda? Nauda nav bartera attÄ«stÄ«bas produkts, kā uzskata daudzi vēsturnieki, Ā bet nauda patiesÄ«bā ir cilvēku savstarpējo parādsaistÄ«bu sistēmas iegrāmatoÅ”anas produkts. Iesākumā ļaudis savus parādniekus un tos kuriem ir parādā, Ā paturēja prātā. Naudas izgudroÅ”ana ļāva paplaÅ”ināt Å”o sistēmu, ļāva tajā piedalÄ«ties cilvēkiem kuri viens otram neuzticējās.

Tas, ka daudzi atzÄ«mē, ka Bitkoinam nepiemÄ«t iekŔējas vērtÄ«bas, tas ir tikai ciparu kods, Ā vēl neko nenozÄ«mē. Bitkoinam ir ierobežota emisija – 21 mlj. Bitkoinu tiks emitēti lÄ«dz 2140.gadam. Å obrÄ«d emitēts 18 mlj. Bitkoinu. Tas tiek uzturēts ar lietotāju decentralizēta tÄ«kla palÄ«dzÄ«bu. To nevar iznÄ«cināt, tad jāiznÄ«cina, vai jāatslēdz visa interneta infrastruktÅ«ra.

Zelts netika izmantots kā nauda tā Ä«paÅ”as vērtÄ«bas dēļ, tas ieguva vērtÄ«bu tāpēc ka bija labi piemērots izmantoÅ”anai kā nauda. Tas labi kalpoja kā nauda, tieÅ”i savu fizisko Ä«paŔību dēļ. Katrs zelta stienis bija ekvivalents ierakstam vispārējā “grāmatvedÄ«bas sarakstā”, kas uzskaita parādus.

Kas ir vērtÄ«ba? VērtÄ«ba ir tieÅ”i ieraksts Å”ajā universālajā “grāmatvedÄ«bas sarakstā”. Tas ir bagātÄ«bas fiziskais simbols un varas simbols. Tikko mums jāsāk uzticēties bankām, valdÄ«bām, vērtÄ«ba kļūst apdraudēta. Bankas var slēgt kontus, valdÄ«bas var emitēt papildus papÄ«ra naudu, un mÅ«su rÄ«cÄ«bā esoŔās naudas daudzums strauji kļūs nevērtÄ«gs.

Bitkoins – tā ir vienkārÅ”ota Ŕāda “grāmatvedÄ«bas saraksta” versija. Visiem pieejams reÄ£istrs, kur katrs var vienkārÅ”i izsekot savus un sveÅ”us parādus.

Bitkoins ir naudas evolÅ«cijas nākamais solis. Bitkoina Ä«paÅ”nieks precÄ«zi zin, kādi aktÄ«vi ir viņa rÄ«cÄ«bā, neatkarÄ«gi no atraÅ”anās vietas. Bitkoinus var pirkt, pārdot un jebkurÅ”, kuram pieejams interneta savienojums. Tas nav zelts, kura pārvadāŔana čemodānos no vienas vietas uz otru var sagādāt problēmas.Ā Naudas pārvedumi Å”obrÄ«d pasaulē prasa 3-4 dienas, un transakcijas komisija svārstās ap 1-2%. Tas pats attiecas uz darbÄ«bām ar kredÄ«kartēm VISA, MASTERCARD.

Bitkoina pārskaitÄ«jums izpildās 10 minÅ«Å”u laikā, pie normālas tÄ«kla noslodzes, un tu vari brÄ«vi rÄ«koties ar savu naudu jebkurā pasaules malā, tev nav jāgaida bankas apstiprinājums, papildus jautājumi kas, ko, kā, kāpēc tik daudz.

MÅ«sdienu valÅ«tu problēma ir tā, ka lai finansu sistēma strādātu, nepiecieÅ”ams sasniegt savstarpējas uzticÄ«bas lÄ«meni starp iesaistÄ«tajām pusēm. NepiecieÅ”ams uzticēties centrālajai bankai Ā un ticēt ka tā nepieļaus valÅ«tas devalvāciju. Tomēr finanÅ”u pasaule ir pilna ar piemēriem, kad Ŕī uzticÄ«ba tiek ļaunprātÄ«gi izmantota, un to Latvijas iedzÄ«votāji parasti izbauda uz savas ādas – un parasti visi kopā maksājot sveÅ”us rēķinus. Spilgts piemērs 2008./2009.gada finansu krÄ«ze Latvijā, kuru izraisÄ«ja amerikāņu kompānijas Lehmans Brothers bankrots un vietējo skandināvu banku uzpÅ«stais nekustamā Ä«paÅ”uma burbulis.

Bitkoins nav panaceja mÅ«sdienu pasaules problēmu atrisināŔanai, tomēr tas ir mēģinājums uzlabot mÅ«su izpratni par naudu, modernizēt to, padarÄ«t tās lietoÅ”anu vieglāku un galvenais – tas atņem varu pasaules finanÅ”u oligarhijai, kuras izpratne par parastā “mazā cilvēka” lomu pasaules vēsturē lÄ«dzinās vergturu un vergu attiecÄ«bām.

Kapitālismam Å”obrÄ«d ir gan morālā, gan finansiālā krÄ«ze, un izeja no tās nebÅ«t vēl nav redzama. Vai tas bÅ«s Bitkoina nopelns, ka Ŕāda izeja tiks meklēta, to rādÄ«s laiks.

BitcoinĀ  Ä«patnÄ«bas,Ā ar koĀ tas atŔķiras no citiem elektronisko un papÄ«ra naudasĀ veidiem:

Decentralizācija un pieejamība.

Bitcoin tÄ«klsĀ ir visu klientu programmuĀ (maku) un izkliedētās datu bāzes ā€œblockchainā€ kombinācija (Ā blokķēde,Ā bloku ķēdeĀ ), kas tiek glabāta katrāĀ Bitcoin tÄ«klaĀ datorā, kurā ir instalēts pilnsĀ Bitcoin core.Ā Blokķēde ir pilnÄ«bā atvērta, laiĀ bÅ«tu iespējamsĀ apskatÄ«tĀ visas sistēmas operācijas. IzveidotĀ savienojumu ar Å”o reÄ£istru iespējams, izmantojot savu maku vai tÄ«mekļa saskarniĀ no jebkuras vietas pasaulē, bez paroles un jebkādas citas autorizācijas.
PilnÄ«ga maksājumuĀ pārredzamÄ«ba. Jebkura maksājuma vēsturi varĀ (teorētiski) izsekot lÄ«dz brÄ«dim, kad tika radÄ«ta BitcoinĀ monēta, un maksājumu vēstureĀ nekad netiksĀ izdzēstaĀ no datu bāzes ( blokķēdes ). Zinot tikai Bitcoin adresi, varat jebkurā laikāĀ uzzināt visas Ŕīs adresesĀ saņemtāsĀ vai nosÅ«tÄ«tās transakcijas.
BrÄ«va lÄ«dzdalÄ«bas pakāpes izvēle. Varat instalēt Bitcoin Core klientu, kurÅ” glabā visu transakciju vēsturi. Ja nav nepiecieÅ”amsĀ autonomais darbs un blokķēdesĀ analÄ«ze, varat instalēt vienu no vieglajiemĀ vai mobilajiem makiem, kas prasa ievērojami mazāk resursu. Ja jÅ«sĀ grasāties tikai apmaksāt nelielus pirkumus Ā vai vienkārÅ”i izmēģinātĀ tehnoloÄ£iju ā€“ pietiek ar mobilo vai tieÅ”saistes maku. MaksimālajaiĀ droŔībai ir aparatÅ«ras maki ar papildu aizsardzÄ«bas pakāpēm.

Tīkla kontroles neesamība.

Tā kā blokķēdeĀ irĀ starp datoriemĀ sadalÄ«ta datu bāze, kas izveidotaĀ uz vienlÄ«dzÄ«gu mezglu pamata, Bitcoin tÄ«klam nav kontroles centra, kas Ā var sasaldēt kādu kontu, mainÄ«t kases vienÄ«bu skaitu sistēmā, bloķēt vaiĀ atcelt maksājumu. Ir nelielas komisijas, kuru apmērs praksē ir gandrÄ«zĀ nemanāmsĀ un nav atkarÄ«gs no pārskaitÄ«juma summas. DarÄ«jumi sistēmā irĀ neatgriezeniski tāpat kā operācijas ar skaidru naudu.

Anonīmo norēķinu iespēja.

Bitcoin sniedz ērtu un, ja nepiecieÅ”ams,anonÄ«ms norēķinu lÄ«dzeklis, adrese – konta numurs sistēmā – nav saistÄ«tsĀ ar tā Ä«paÅ”nieku, un tā atvērÅ”anai nav nepiecieÅ”ami nekādi dokumenti. TāĀ ir aptuveni 34 rakstzÄ«mju virkne no cipariem un latīņu alfabēta burtiemĀ dažādos burtos. Tā izskatās, piemēram mÅ«su ziedojumu adrese, – 1AxEim8S4YtbdZLfUJsPfFDPiwUEsCf8o3. To var pārveidot par QR kodu un tādā veidā Bitcoin adrese ir viegli saprotama mobilajām ierÄ«cēm.

Balva parĀ Bitcoin decentralizētāĀ tÄ«kla atbalstu.

Jaunos bitkoinusĀ saņem tie, kuri veicĀ skaitļoÅ”anas operācijas, kas nodroÅ”ina transakciju nodoÅ”anu. AprēķiniĀ ieguva nosaukumu ā€œmainingsā€, no angļu vārda ā€œminingā€ ā€“ derÄ«goĀ izrakteņu ieguve. Tos, kuri nodarbojas ar Å”iem aprēķiniem, sauc parĀ ā€œmaineriemā€. Viņu uzdevums ir ierakstÄ«t vienā blokā visasĀ transakcijas, kas notikuÅ”as tieÅ”saistē kopÅ” iepriekŔējāĀ blokaĀ (vidēji 10minÅ«tēm), un ā€œaizzÄ«mogotā€ to ar sarežģītu kriptogrāfisku parakstu.Ā Nākamais bloks tiek aprēķināts, pamatojoties uz iepriekŔējā parakstÄ«tājaĀ parakstu, kas garantē transakciju neatgriezeniskumu, kā arÄ« novērÅ”Ā nokļūŔanu ā€œviltotuā€ naudas zÄ«mju sistēmā. Bloki tiek savienoti savā starpā,Ā veidojot ķēdi – blokķēdi.

KriptogrāfiskaĀ aizsardzÄ«ba.

Ar katru jaunu bloku aug skaitļoÅ”anas jauda,Ā kas nepiecieÅ”ama, lai aprēķinātu visuĀ blokķēdi no nulles, un jo garāka ķēde,Ā jo grÅ«tāk ir uzlauzt tÄ«klu. Å obrÄ«d Bitcoin ir decentralizēts skaitļoÅ”anasĀ tÄ«kls, kura ražīgums vairāk nekā 8 reizes (pēc SHA-256 aprēķina ātruma)Ā pārsniedz visu superdatoru kopējo skaitļoÅ”anas jaudu pasaulē. Lai gÅ«tukontroli pārĀ Å”o tÄ«klu, ir vajadzÄ«gi milzÄ«gi resursi un izdevumi simtiem miljonuĀ dolāru apmērā. Bitcoin tÄ«kls Å”obrÄ«d patērē tādu paÅ”u enerÄ£ijas daudzumu kā tāda Eiropas valsts kā Å veice.

Ilgtermiņā tieÅ”i ekosistēmas lielums, lietojamÄ«ba un izplatÄ«ba nodroÅ”ina kriptovalÅ«tas pieprasÄ«jumu un lÄ«dz ar to arÄ« tās cenas pieaugumu vai tieÅ”i pretēji, – tās kritumu. Savu lomu spēlē arÄ« kriptovalÅ«tas mērogoÅ”anas iespējas jeb spēja pielāgoties straujam transakciju skaita pieaugumam un nodu, kuras apstrādā transakcijas, caurlaidÄ«bas spējai. Å obrÄ«d Å”ie rādÄ«tāji vislabākie ir tieÅ”i Bitcoin, kuram kopÅ” 2017.gada Ā attÄ«stās mērogoÅ”anas risinājumu otrā kārta – Lightning Network.

ÄŖsi video angļu un krievu valodā:

Jimmy Song: Bitcoin as Money – 29/01/18

Bitcoin Core – ŠžŠ±Š·Š¾Ń€ ŠŗŠ¾ŃˆŠµŠ»ŃŒŠŗŠ° | Š‘Š¾Š»ŃŒŃˆŠµ, чŠµŠ¼ Š‘ŠøтŠŗŠ¾ŠøŠ½ ŠŗŠ¾ŃˆŠµŠ»ŠµŠŗ

 

Ā© 2021 The Bitcoin Foundation Latvia