October 23, 2021

KRIPTOMAKS

šŸš€The Bitcoin Foundation Latvia blogs par tehnoloÄ£ijām latvieÅ”u un angļu valodā šŸ“ˆ Finansu pasaules ziņasšŸ”‘ KriptovalÅ«tu ziņas šŸ‡ŗšŸ‡øšŸ‡©šŸ‡ŖšŸ‡·šŸ‡ŗPodkāsti trÄ«s valodāsšŸ’‹ÄŒetri svarÄ«gākie Bloomberg ziņu kanālišŸŽ™ļøIkmēneÅ”a Videožurnāls ar sekojoŔām tēmāmšŸ’ā€ā™€ļøšŸ™ļøEkonomikašŸ—æ MākslÄ«gais intelektsšŸ“” Kosmosa tehnoloÄ£ijasšŸ¤– Robotika un kibernētikašŸ‘©ā€šŸ”¬šŸ‘Øā€šŸ”¬ BiotehnoloÄ£ijas šŸ›°ļøVisuma izpēte šŸ›øMarsa kolonizācija šŸ“ ArhitektÅ«ra šŸŽ Apple šŸŒ Domēni šŸŽ® Spēles

Bitkoina mainings

Mainings – ir viena no nesaprotamākajām lietām Bitcoin pasaulē. Daudzi domā, ka mainings ir process kurā tiek radÄ«ti jauni Bitcoin. Tā ir tikai daļēja patiesÄ«ba. Mainings tas patiesÄ«bā ir konsensa radÄ«Å”ana. Konsenss – tā ir vienoÅ”anās par to, cik liels naudas daudzums bÅ«s piesaistÄ«ts vienai vai otrai privātajai atslēgai. Centralizētā sistēmā, kā piemēram bankās, banka seko lÄ«dz JÅ«su konta stāvoklim – vai Jums ir pietiekami naudas, lai JÅ«s varētu to tērēt.

Decentralizētā sistēmā, kāds ir Bitcoin tÄ«kls – katrs dalÄ«bnieks seko lÄ«dzi pārējiem un pēc tam apstiprina vai noraida transakciju, atkarÄ«bā no tā vai transakcijas veicējam ir vai nav nauda.

Kas ir lietotāji, nodes un maineri?

Lietotāji.Ā Vai arÄ« light nodes. Lielākais vairums cilvēku decentralizētajā Bitcoin tÄ«klā ir lietotāji. Viņi saņem un izdara transakcijas un maksā maineriem nelielu samaksu par transakciju pārbaudi.

Pilnās nodes.Ā Nodes vai tÄ«kla mezgli pārsÅ«ta informāciju, kuru saņem un nodroÅ”ina visus tÄ«klā iesaistÄ«tos ar vienādu informāciju. Tādā veidā Bitcoin tÄ«kls nodroÅ”ina decentralizāciju.

Maineri. Maineri pārbauda un apstiprina transakcijas, kuras veic lietotāji. Viņi rada konsensusu. teorētiski katrs var izpildÄ«t visas trÄ«s lietas – gan mainēt ( pārbaudÄ«t transakcijas ), pārsÅ«tÄ«t informāciju citiem ( pilna node ) un lietot sistēmu kā lietotājs. Tomēr parasti tā nenotiek un vairums cilvēku pievienojas lietotāju pulkam, lai nosÅ«tÄ«tu vai saņemtu kriptovalÅ«tu. Pilnās nodes nodroÅ”ina to, ka jebkurÅ” var pārliecināties kāda ir transakciju vēsture un darbojas kā kontroles punkti. Rezultātā – nevis kāda centrāla organizācija, bet liela ļaužu grupa rada konsensu.

AtlÄ«dzÄ«ba. Iesākumā atlÄ«dzÄ«ba par Bitcoin bloka atraÅ”anu 2009.gadā bija 50 BTC. AtlÄ«dzÄ«bas samazināŔana uz 1/2 notiek ik pēc 210 000 blokiem. Å o procesu vēl sauc arÄ« par halvingu. 2012.gadā atlÄ«dzÄ«ba samazinājās uz 25 BTC. 2016.gadā uz 12.5 BTC. Nākamā atlÄ«dzÄ«bas samazināŔanās par bloka atraÅ”anu ir plānota 2020.gada maijā un tad tā sastādÄ«s 6.26 BTC par bloku. Kopumā tas notiks 64 reizes un pēdējā atlÄ«dzÄ«bas samazināŔana varētu notikt 2140.gadā. Bitcoin gadÄ«jumā tādā veidā tiks radÄ«ti un tÄ«klā sadalÄ«ti mazliet mazāk par 21 000 000 BTC. Jāņem vērā, ka pēc aplēsēm uz Å”o brÄ«di ap 4 000 000 BTC ir nozaudēti uz visiem laikiem, pazuduÅ”u privāto atslēgu dēļ. 1 BTC ir 100 000 000 satoÅ”i, – mazākā BTC vienÄ«ba. Ja tos izdalÄ«tu uz visiem planētas iedzÄ«votājiem – 8 miljardiem – tad katram iedzÄ«votājam tiktu 262 500 satoÅ”i, bet tā kā var paredzēt, ka puse monētu ritot laikam tiks nozaudētas, tad katram planētas iedzÄ«votājam pienāktos 131 250 satoÅ”i.

Bitkoinu ieguves ekosistēma pēdējos deviņos gados ir piedzÄ«vojusi lielas izmaiņas. Sākotnējā bitkoinu ieguves posmā pietika vien ar datora procesoru, taču vēlāk tika izstrādāta programma, kas nodroÅ”ina uz GPU balstÄ«tu kriptovalÅ«tas ieguvi. Galu galā tika radÄ«ti FPGA čipi un Å”obrÄ«d labi zināmie ASIC čipi.Ā 

Mainings Å”obrÄ«d pasaulē irĀ kļuvis ļoti populārs. Un tas nav pārsteidzoÅ”i, ja ņem vērā straujo bitcoin cenu izaugsmi 2017.gadā, kad 2017.gada decembrÄ« 1BTC vērtÄ«ba sasniedza $20 000. ArÄ« citi altkoini (alternanÄ«vās kriptovalÅ«tas) demonstrēja iespaidÄ«gu izaugsmi. Etherium kurss pēdējā laikā ir samazinājies, taču uz daudziem atstāja iespaidu valÅ«tas rekordlēciens (maksimums tika sasniegts 2017.gada decembrÄ«), kad Etherium varēja pārdot 50 rezes dārgāk nekā tikai pusgadu iepriekÅ”.

Mainiga veidi

No tehniskā viedokļa tiek izdalÄ«ti vairāki maininga veidi. AtŔķirÄ«ba starp tiem ir datoru konfigurācijā, kas pieslēgti tÄ«klam, un kopējā iekārtu un procesu paÅ”izmaksā. Ir trÄ«s galvenie maininga veidi:

– CPU mainings;

– GPU mainings;

– FRGA mainings;

– ASIC mainings.

Š”PU (central processing unit) mainings notiek ar datora centrālā procesora palÄ«dzÄ«bu. Vēsturiski tas bija pirmais maininga tips. MÅ«sdienās tas tiek uzskatÄ«ts par novecojuÅ”u, jo tas piekāpjas efektÄ«vākiem un jaunākiem mÅ«sdienu risinājumiem. CPU mainings bitkoina tÄ«klā pārstāja bÅ«t rentabls jau 2010.gadā,Ā zaudējot GPU mainingam, kaut gan atseviŔķas kriptovalÅ«tas, ne bitkoinu, joprojām var mainēt ar GPU mainingu. SatoÅ”i Nakamoto bitkoina blokķēdes pirmajā darbÄ«bas gadā ieguva ap 1 000 000 miljonu bitkoinu, mainējot ar GPU. Bitkoini joprojām atrodas SatoÅ”i Nakamoto adresēs un nav tikuÅ”i kustināti.

GPU (graphics processing unit) mainings balstās skaitļoÅ”anas jaudās, kuras veic videokartes un raksturojas ar lielu ātrdarbÄ«bu. Videokartes spēj vienlaicÄ«gi veikt vairākus uzdevumus un tā ir ļoti noderÄ«ga Ä«paŔība mainingam. PārorientÄ“Å”anās uz videokartēm nozÄ«mēja izrāvienu, kas palÄ«dzēja efektivitātē vairākkārtÄ«gi pārspēt CPU mainingu. Viena videokarte spēj aprēķināt vairākas reizes vairāk heÅ”a, nekā procesors. Turklāt, uz vienas mātes plates var izvietot lÄ«dz 4 videokartēm, vēlāk pat 6 (teorētiski arÄ« Ā 8). Tas deva iespējuĀ  salÄ«dzinoÅ”i lēti izveidot maininga ā€œfermasā€. Å obrÄ«d joprojām daudzas kriptovalÅ«tas tiek mainētas ar GPU, kaut gan arÄ« Å”eit notiek nemitÄ«ga sācensÄ«ba starp kodu rakstÄ«tājiem un Bitmain lÄ«dzÄ«gām korporācijām. Tikko Bitmain izlaiž pielāgotu maineri, mainās kriptovalÅ«tas programmas kods un viss atkal ir pa vecam – kriptovalÅ«ta tiek joprojām mainēta ar videokarÅ”u palÄ«dzÄ«bu. Videokartes ir vislikvÄ«dākais maininga aparatÅ«ras veids, jo tās ir daudz vieglāk pārdot kā ASIC maineri.

FPGA čipi.Ā Tā kā GPU (video karÅ”u) izmantoÅ”ana bitkoina ieguvē kļuva neizdevÄ«ga, lai kompensētu ieguldÄ«jumu izmaksas un elektroenerÄ£ijas patēriņu, bija jāizveido lētāks risinājums. Tika ieviesti FPGA čipi un lietotāji paÅ”i varēja konfigurēt integrēto sistēmu.

Daudzi bitkoinu ieguvēji sāka veiksmīgi izmantot FPGA čipus, lai efektīvi iegūtu bitkoinus ar ievērojami zemāku elektroenerģijas patēriņu. FPGA čipi funkcionēja līdzīgi kā ASIC mikroshēmas. Pirmās patērētāju kategorijas FPGA čipi tika ieviesti 2011. un 2012. gadā, kas ļāva tādām kompānijām kā Butterfly Labs, ZTEX, un dažām citām kļūt par tirgus līderiem.

FPGA čipi bija diezgan jaudÄ«gi, tajā laikā 500MHz ieguves ātrums tika uzskatÄ«ts par labu rādÄ«tāju. BÅ«tÄ«bā Butterfly Labs bija viena no pirmajām kompānijām, kura spēja nodroÅ”ināt lielāku jaudu par 25 GH/s, lai gan tika izmantotas vairākas FPGA plates, 18 ventilatori gaisa cirkulācijai, kas radÄ«ja vairāk trokŔņa nekā pneimoperforators. FPGA čipi tajā laikā bija izdevÄ«gi, taču to panākumi nebija ilgstoÅ”i, jo tika radÄ«ti jauni ASIC čipi.

ASIC (Application Specific Integrated Circuit) čipi. Tie paredzēti tikai vienam uzdevumam, kuram tie projektēti-speciāli konfigurēti tikai noteiktas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anai un, piemēram, bitcoin iegÅ«Å”anai paredzētie čipi neder citām vajadzÄ«bām. Tie ir daudzkārt efektÄ«vāki par plaÅ”a profila parastajiem procesoriem. ASIC specializācija dod ne tikai priekÅ”rocÄ«bas, bet arÄ« ievērojami ierobežo to izmantoÅ”anu: parasti ASIC maineri ierobežoti tikai ar vienas noteiktas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anu un nepiecieÅ”amÄ«bas gadÄ«jumā nevar pārslēgties uz alternatÄ«vu. Turklāt, ne visas kriptovalÅ«tas var iegÅ«t ar ASIC. Jāņem vērā, ka ASIC mainerus pārdot ir daudz grÅ«tāk nekā videokartes. KriptovalÅ«tas, kuru ražo ASIC, kursa samazināŔanās gadÄ«jumā konkrēto ASIC sistēmu neviens nevēlēsies iegādāties. Videokartes, savukart, viegli var pārdot otreizēja tirgÅ«.

Maininga procesu var klasificēt arī pēc dalībnieku skaita:

– Solo mainings;

– PÅ«la mainings;

– Mākoņu mainings.

Solo mainings. Å is veids aktuāls ir tikai jaunu kriptovalÅ«tu iegÅ«Å”anai. Sākotnēji Ā jaunajām valÅ«tām nav nepiecieÅ”amas lielas skaitļoÅ”anas jaudas. Bloku meklÄ“Å”ana notiek izmantojot tikai viena mainera jaudas. Galvenā Ŕīs metodes priekÅ”rocÄ«ba ir tas, ka cilvēkam nav jādalās ar savu atalgojumu. Tomēr ir arÄ« trÅ«kumi-bloku meklÄ“Å”ana var aizņemt diezgan daudz laika un viss atkarÄ«gs no maininga sistēmas skaitļoÅ”anas grÅ«tÄ«bas pakāpes un veiksmes faktora, kas paredz to, ka konkrētā iekārta spēs atrisināt uzdevumu ātrāk nekā konkurenti.

PÅ«la mainings ir plaŔāk izplatÄ«tākais maininga veids. Tā ir kopÄ«gas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anas tehnoloÄ£ija, kas apvieno daudzus neatkarÄ«gus mainerus. Å ajā gadÄ«jumā peļņa tiek sadalÄ«ta starp visiem pÅ«la dalÄ«bniekiem, tieÅ”i proporcionāli viņu skaitļoÅ”anas jaudām. Šāds ieguves veids ir efektÄ«vāks nekā solo mainigs, jo tiek garantēta atlÄ«dzÄ«ba visiem pÅ«la dalÄ«bniekiem, neatkarÄ«gi no tā, kurÅ” pirmais atradis kārtējo bloku.

Tajā paŔā laikā kriptovalÅ«tu sabiedrÄ«ba neviennozÄ«mÄ«gi vērtē pārāk lielu skaita dalÄ«bnieku pÅ«les, jo pastāv risks, ka vienā pÅ«lē var koncentrēties vairāk kā 50% tÄ«kla jaudas. Tādā gadÄ«jumā Ŕī pÅ«le iegÅ«st pietiekami lielu ietekmi, lai varētu manipulēt ar transakciju verifikāciju un kontrolētu kriptovalÅ«tu.

Mākoņu mainingsĀ ir visbÄ«stamākais un neprognozejamākais maininga tips. No vienas puses-nav nepiecieÅ”ami ieguldÄ«jumi iekārtās, veikt savas ā€œfermasā€ uzstādÄ«Å”anu un regulÄ“Å”anu, maksāt par elektrÄ«bu (tas ir Ä«paÅ”i aktuāls valstÄ«s ar augstu elektroenerÄ£ijas cenu, tādēļ vairums mākoņu maininga atrodas valstÄ«s ar zemu elektrÄ«bas cenu, piemēram, Taizemē, Ķīnā, Vjetnamā).

Ja solo un pÅ«les mainingā iekārtas atrodas mainera rÄ«cÄ«bā, tad mākoņu mainingā tās var atrasties otrā pasaules pusē un maineram atliek tikai ticēt izvēlētā servisa pārstāvjiem uz vārda. Realitātē nav nekādu garantiju, ka Ŕāds serviss izpildÄ«s visas uzņemtās saistÄ«bas un regulāri maksās atalgojumu par atrastajiem blokiem. Diemžēl daudzi servisi izbeidz savu darbÄ«bu kārtējā bitkoina kursa samazinājuma brÄ«dÄ« un izgaist tālēs zilajās, pirms investori aptver kas noticis.

CoinShares pētījums par maininga nozari 2019.gadā:

[pdf id=8623]

Kā izskatās Ķīnas maininga fermā? Dokumentāls stāsts par Ķīnas maininga fermu:

Kas ir Bitkoina mainings?

Kā ir nodarboties ar mainingu profesionāli?

Kā uzbūvēt Ethereum maininga rigu?

Kā aprēķināt maininga izdevīgumu dažādām kriptovalūtām?

Kā uzbūvēt FPGA maininga fermu savā garāžā?:

Kas ir immersijas dzesēŔana?:

https://www.youtube.com/watch?v=ZJTQX3Htx3g]

Kā izskatās maininga ferma ar immersijas dzesÄ“Å”anas sistēmu?:

Kāds ir Bitmain S17E jaunais maineris? Apskats un atsauksmes

Bitcoin slepenais ierocis 2020.gadā ….. un tas nav halvings!

Bitcoin slepenais ierocis 2020.gadā ….. un tas nav halvings! ( tulkojums krievu valodā )

Ā© 2021 The Bitcoin Foundation Latvia