Mainings – ir viena no nesaprotamÄkajÄm lietÄm Bitcoin pasaulÄ. Daudzi domÄ, ka mainings ir process kurÄ tiek radÄ«ti jauni Bitcoin. TÄ ir tikai daļÄja patiesÄ«ba. Mainings tas patiesÄ«bÄ ir konsensa radÄ«Å”ana. Konsenss – tÄ ir vienoÅ”anÄs par to, cik liels naudas daudzums bÅ«s piesaistÄ«ts vienai vai otrai privÄtajai atslÄgai. CentralizÄtÄ sistÄmÄ, kÄ piemÄram bankÄs, banka seko lÄ«dz JÅ«su konta stÄvoklim – vai Jums ir pietiekami naudas, lai JÅ«s varÄtu to tÄrÄt.
DecentralizÄtÄ sistÄmÄ, kÄds ir Bitcoin tÄ«kls – katrs dalÄ«bnieks seko lÄ«dzi pÄrÄjiem un pÄc tam apstiprina vai noraida transakciju, atkarÄ«bÄ no tÄ vai transakcijas veicÄjam ir vai nav nauda.
Kas ir lietotÄji, nodes un maineri?
LietotÄji.Ā Vai arÄ« light nodes. LielÄkais vairums cilvÄku decentralizÄtajÄ Bitcoin tÄ«klÄ ir lietotÄji. ViÅi saÅem un izdara transakcijas un maksÄ maineriem nelielu samaksu par transakciju pÄrbaudi.
PilnÄs nodes.Ā Nodes vai tÄ«kla mezgli pÄrsÅ«ta informÄciju, kuru saÅem un nodroÅ”ina visus tÄ«klÄ iesaistÄ«tos ar vienÄdu informÄciju. TÄdÄ veidÄ Bitcoin tÄ«kls nodroÅ”ina decentralizÄciju.
Maineri. Maineri pÄrbauda un apstiprina transakcijas, kuras veic lietotÄji. ViÅi rada konsensusu. teorÄtiski katrs var izpildÄ«t visas trÄ«s lietas – gan mainÄt ( pÄrbaudÄ«t transakcijas ), pÄrsÅ«tÄ«t informÄciju citiem ( pilna node ) un lietot sistÄmu kÄ lietotÄjs. TomÄr parasti tÄ nenotiek un vairums cilvÄku pievienojas lietotÄju pulkam, lai nosÅ«tÄ«tu vai saÅemtu kriptovalÅ«tu. PilnÄs nodes nodroÅ”ina to, ka jebkurÅ” var pÄrliecinÄties kÄda ir transakciju vÄsture un darbojas kÄ kontroles punkti. RezultÄtÄ – nevis kÄda centrÄla organizÄcija, bet liela ļaužu grupa rada konsensu.
AtlÄ«dzÄ«ba. IesÄkumÄ atlÄ«dzÄ«ba par Bitcoin bloka atraÅ”anu 2009.gadÄ bija 50 BTC. AtlÄ«dzÄ«bas samazinÄÅ”ana uz 1/2 notiek ik pÄc 210 000 blokiem. Å o procesu vÄl sauc arÄ« par halvingu. 2012.gadÄ atlÄ«dzÄ«ba samazinÄjÄs uz 25 BTC. 2016.gadÄ uz 12.5 BTC. NÄkamÄ atlÄ«dzÄ«bas samazinÄÅ”anÄs par bloka atraÅ”anu ir plÄnota 2020.gada maijÄ un tad tÄ sastÄdÄ«s 6.26 BTC par bloku. KopumÄ tas notiks 64 reizes un pÄdÄjÄ atlÄ«dzÄ«bas samazinÄÅ”ana varÄtu notikt 2140.gadÄ. Bitcoin gadÄ«jumÄ tÄdÄ veidÄ tiks radÄ«ti un tÄ«klÄ sadalÄ«ti mazliet mazÄk par 21 000 000 BTC. JÄÅem vÄrÄ, ka pÄc aplÄsÄm uz Å”o brÄ«di ap 4 000 000 BTC ir nozaudÄti uz visiem laikiem, pazuduÅ”u privÄto atslÄgu dÄļ. 1 BTC ir 100 000 000 satoÅ”i, – mazÄkÄ BTC vienÄ«ba. Ja tos izdalÄ«tu uz visiem planÄtas iedzÄ«votÄjiem – 8 miljardiem – tad katram iedzÄ«votÄjam tiktu 262 500 satoÅ”i, bet tÄ kÄ var paredzÄt, ka puse monÄtu ritot laikam tiks nozaudÄtas, tad katram planÄtas iedzÄ«votÄjam pienÄktos 131 250 satoÅ”i.
Bitkoinu ieguves ekosistÄma pÄdÄjos deviÅos gados ir piedzÄ«vojusi lielas izmaiÅas. SÄkotnÄjÄ bitkoinu ieguves posmÄ pietika vien ar datora procesoru, taÄu vÄlÄk tika izstrÄdÄta programma, kas nodroÅ”ina uz GPU balstÄ«tu kriptovalÅ«tas ieguvi. Galu galÄ tika radÄ«ti FPGA Äipi un Å”obrÄ«d labi zinÄmie ASIC Äipi.Ā
Mainings Å”obrÄ«d pasaulÄ irĀ kļuvis ļoti populÄrs. Un tas nav pÄrsteidzoÅ”i, ja Åem vÄrÄ straujo bitcoin cenu izaugsmi 2017.gadÄ, kad 2017.gada decembrÄ« 1BTC vÄrtÄ«ba sasniedza $20 000. ArÄ« citi altkoini (alternanÄ«vÄs kriptovalÅ«tas) demonstrÄja iespaidÄ«gu izaugsmi. Etherium kurss pÄdÄjÄ laikÄ ir samazinÄjies, taÄu uz daudziem atstÄja iespaidu valÅ«tas rekordlÄciens (maksimums tika sasniegts 2017.gada decembrÄ«), kad Etherium varÄja pÄrdot 50 rezes dÄrgÄk nekÄ tikai pusgadu iepriekÅ”.
Mainiga veidi
No tehniskÄ viedokļa tiek izdalÄ«ti vairÄki maininga veidi. AtŔķirÄ«ba starp tiem ir datoru konfigurÄcijÄ, kas pieslÄgti tÄ«klam, un kopÄjÄ iekÄrtu un procesu paÅ”izmaksÄ. Ir trÄ«s galvenie maininga veidi:
– CPU mainings;
– GPU mainings;
– FRGA mainings;
– ASIC mainings.
Š”PU (central processing unit) mainings notiek ar datora centrÄlÄ procesora palÄ«dzÄ«bu. VÄsturiski tas bija pirmais maininga tips. MÅ«sdienÄs tas tiek uzskatÄ«ts par novecojuÅ”u, jo tas piekÄpjas efektÄ«vÄkiem un jaunÄkiem mÅ«sdienu risinÄjumiem. CPU mainings bitkoina tÄ«klÄ pÄrstÄja bÅ«t rentabls jau 2010.gadÄ,Ā zaudÄjot GPU mainingam, kaut gan atseviŔķas kriptovalÅ«tas, ne bitkoinu, joprojÄm var mainÄt ar GPU mainingu. SatoÅ”i Nakamoto bitkoina blokÄ·Ädes pirmajÄ darbÄ«bas gadÄ ieguva ap 1 000 000 miljonu bitkoinu, mainÄjot ar GPU. Bitkoini joprojÄm atrodas SatoÅ”i Nakamoto adresÄs un nav tikuÅ”i kustinÄti.
GPU (graphics processing unit) mainings balstÄs skaitļoÅ”anas jaudÄs, kuras veic videokartes un raksturojas ar lielu ÄtrdarbÄ«bu. Videokartes spÄj vienlaicÄ«gi veikt vairÄkus uzdevumus un tÄ ir ļoti noderÄ«ga Ä«paŔība mainingam. PÄrorientÄÅ”anÄs uz videokartÄm nozÄ«mÄja izrÄvienu, kas palÄ«dzÄja efektivitÄtÄ vairÄkkÄrtÄ«gi pÄrspÄt CPU mainingu. Viena videokarte spÄj aprÄÄ·inÄt vairÄkas reizes vairÄk heÅ”a, nekÄ procesors. TurklÄt, uz vienas mÄtes plates var izvietot lÄ«dz 4 videokartÄm, vÄlÄk pat 6 (teorÄtiski arÄ« Ā 8). Tas deva iespÄjuĀ salÄ«dzinoÅ”i lÄti izveidot maininga āfermasā. Å obrÄ«d joprojÄm daudzas kriptovalÅ«tas tiek mainÄtas ar GPU, kaut gan arÄ« Å”eit notiek nemitÄ«ga sÄcensÄ«ba starp kodu rakstÄ«tÄjiem un Bitmain lÄ«dzÄ«gÄm korporÄcijÄm. Tikko Bitmain izlaiž pielÄgotu maineri, mainÄs kriptovalÅ«tas programmas kods un viss atkal ir pa vecam – kriptovalÅ«ta tiek joprojÄm mainÄta ar videokarÅ”u palÄ«dzÄ«bu. Videokartes ir vislikvÄ«dÄkais maininga aparatÅ«ras veids, jo tÄs ir daudz vieglÄk pÄrdot kÄ ASIC maineri.
FPGA Äipi.Ā TÄ kÄ GPU (video karÅ”u) izmantoÅ”ana bitkoina ieguvÄ kļuva neizdevÄ«ga, lai kompensÄtu ieguldÄ«jumu izmaksas un elektroenerÄ£ijas patÄriÅu, bija jÄizveido lÄtÄks risinÄjums. Tika ieviesti FPGA Äipi un lietotÄji paÅ”i varÄja konfigurÄt integrÄto sistÄmu.
Daudzi bitkoinu ieguvÄji sÄka veiksmÄ«gi izmantot FPGA Äipus, lai efektÄ«vi iegÅ«tu bitkoinus ar ievÄrojami zemÄku elektroenerÄ£ijas patÄriÅu. FPGA Äipi funkcionÄja lÄ«dzÄ«gi kÄ ASIC mikroshÄmas. PirmÄs patÄrÄtÄju kategorijas FPGA Äipi tika ieviesti 2011. un 2012. gadÄ, kas ļÄva tÄdÄm kompÄnijÄm kÄ Butterfly Labs, ZTEX, un dažÄm citÄm kļūt par tirgus lÄ«deriem.
FPGA Äipi bija diezgan jaudÄ«gi, tajÄ laikÄ 500MHz ieguves Ätrums tika uzskatÄ«ts par labu rÄdÄ«tÄju. BÅ«tÄ«bÄ Butterfly Labs bija viena no pirmajÄm kompÄnijÄm, kura spÄja nodroÅ”inÄt lielÄku jaudu par 25 GH/s, lai gan tika izmantotas vairÄkas FPGA plates, 18 ventilatori gaisa cirkulÄcijai, kas radÄ«ja vairÄk trokÅ”Åa nekÄ pneimoperforators. FPGA Äipi tajÄ laikÄ bija izdevÄ«gi, taÄu to panÄkumi nebija ilgstoÅ”i, jo tika radÄ«ti jauni ASIC Äipi.
ASIC (Application Specific Integrated Circuit) Äipi. Tie paredzÄti tikai vienam uzdevumam, kuram tie projektÄti-speciÄli konfigurÄti tikai noteiktas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anai un, piemÄram, bitcoin iegÅ«Å”anai paredzÄtie Äipi neder citÄm vajadzÄ«bÄm. Tie ir daudzkÄrt efektÄ«vÄki par plaÅ”a profila parastajiem procesoriem. ASIC specializÄcija dod ne tikai priekÅ”rocÄ«bas, bet arÄ« ievÄrojami ierobežo to izmantoÅ”anu: parasti ASIC maineri ierobežoti tikai ar vienas noteiktas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anu un nepiecieÅ”amÄ«bas gadÄ«jumÄ nevar pÄrslÄgties uz alternatÄ«vu. TurklÄt, ne visas kriptovalÅ«tas var iegÅ«t ar ASIC. JÄÅem vÄrÄ, ka ASIC mainerus pÄrdot ir daudz grÅ«tÄk nekÄ videokartes. KriptovalÅ«tas, kuru ražo ASIC, kursa samazinÄÅ”anÄs gadÄ«jumÄ konkrÄto ASIC sistÄmu neviens nevÄlÄsies iegÄdÄties. Videokartes, savukart, viegli var pÄrdot otreizÄja tirgÅ«.
Maininga procesu var klasificÄt arÄ« pÄc dalÄ«bnieku skaita:
– Solo mainings;
– PÅ«la mainings;
– MÄkoÅu mainings.
Solo mainings. Å is veids aktuÄls ir tikai jaunu kriptovalÅ«tu iegÅ«Å”anai. SÄkotnÄji Ā jaunajÄm valÅ«tÄm nav nepiecieÅ”amas lielas skaitļoÅ”anas jaudas. Bloku meklÄÅ”ana notiek izmantojot tikai viena mainera jaudas. GalvenÄ Å”Ä«s metodes priekÅ”rocÄ«ba ir tas, ka cilvÄkam nav jÄdalÄs ar savu atalgojumu. TomÄr ir arÄ« trÅ«kumi-bloku meklÄÅ”ana var aizÅemt diezgan daudz laika un viss atkarÄ«gs no maininga sistÄmas skaitļoÅ”anas grÅ«tÄ«bas pakÄpes un veiksmes faktora, kas paredz to, ka konkrÄtÄ iekÄrta spÄs atrisinÄt uzdevumu ÄtrÄk nekÄ konkurenti.
PÅ«la mainings ir plaÅ”Äk izplatÄ«tÄkais maininga veids. TÄ ir kopÄ«gas kriptovalÅ«tas iegÅ«Å”anas tehnoloÄ£ija, kas apvieno daudzus neatkarÄ«gus mainerus. Å ajÄ gadÄ«jumÄ peļÅa tiek sadalÄ«ta starp visiem pÅ«la dalÄ«bniekiem, tieÅ”i proporcionÄli viÅu skaitļoÅ”anas jaudÄm. Å Äds ieguves veids ir efektÄ«vÄks nekÄ solo mainigs, jo tiek garantÄta atlÄ«dzÄ«ba visiem pÅ«la dalÄ«bniekiem, neatkarÄ«gi no tÄ, kurÅ” pirmais atradis kÄrtÄjo bloku.
TajÄ paÅ”Ä laikÄ kriptovalÅ«tu sabiedrÄ«ba neviennozÄ«mÄ«gi vÄrtÄ pÄrÄk lielu skaita dalÄ«bnieku pÅ«les, jo pastÄv risks, ka vienÄ pÅ«lÄ var koncentrÄties vairÄk kÄ 50% tÄ«kla jaudas. TÄdÄ gadÄ«jumÄ Å”Ä« pÅ«le iegÅ«st pietiekami lielu ietekmi, lai varÄtu manipulÄt ar transakciju verifikÄciju un kontrolÄtu kriptovalÅ«tu.
MÄkoÅu mainingsĀ ir visbÄ«stamÄkais un neprognozejamÄkais maininga tips. No vienas puses-nav nepiecieÅ”ami ieguldÄ«jumi iekÄrtÄs, veikt savas āfermasā uzstÄdÄ«Å”anu un regulÄÅ”anu, maksÄt par elektrÄ«bu (tas ir Ä«paÅ”i aktuÄls valstÄ«s ar augstu elektroenerÄ£ijas cenu, tÄdÄļ vairums mÄkoÅu maininga atrodas valstÄ«s ar zemu elektrÄ«bas cenu, piemÄram, TaizemÄ, ĶīnÄ, VjetnamÄ).
Ja solo un pÅ«les mainingÄ iekÄrtas atrodas mainera rÄ«cÄ«bÄ, tad mÄkoÅu mainingÄ tÄs var atrasties otrÄ pasaules pusÄ un maineram atliek tikai ticÄt izvÄlÄtÄ servisa pÄrstÄvjiem uz vÄrda. RealitÄtÄ nav nekÄdu garantiju, ka Å”Äds serviss izpildÄ«s visas uzÅemtÄs saistÄ«bas un regulÄri maksÄs atalgojumu par atrastajiem blokiem. DiemžÄl daudzi servisi izbeidz savu darbÄ«bu kÄrtÄjÄ bitkoina kursa samazinÄjuma brÄ«dÄ« un izgaist tÄlÄs zilajÄs, pirms investori aptver kas noticis.
CoinShares pÄtÄ«jums par maininga nozari 2019.gadÄ:
[pdf id=8623]
KÄ izskatÄs Ķīnas maininga fermÄ? DokumentÄls stÄsts par Ķīnas maininga fermu:
Kas ir Bitkoina mainings?
KÄ ir nodarboties ar mainingu profesionÄli?
KÄ uzbÅ«vÄt Ethereum maininga rigu?
KÄ aprÄÄ·inÄt maininga izdevÄ«gumu dažÄdÄm kriptovalÅ«tÄm?
KÄ uzbÅ«vÄt FPGA maininga fermu savÄ garÄžÄ?:
Kas ir immersijas dzesÄÅ”ana?:
https://www.youtube.com/watch?v=ZJTQX3Htx3g]
KÄ izskatÄs maininga ferma ar immersijas dzesÄÅ”anas sistÄmu?:
KÄds ir Bitmain S17E jaunais maineris? Apskats un atsauksmes
Bitcoin slepenais ierocis 2020.gadÄ ….. un tas nav halvings!
Bitcoin slepenais ierocis 2020.gadÄ ….. un tas nav halvings! ( tulkojums krievu valodÄ )
Ā© 2021 The Bitcoin Foundation Latvia
